Koris

Jauniešu koris “Kamēr…” ir koris personība — viens no Latvijas ievērojamākajiem jomas pārstāvjiem. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2022. gada ir Jurģis Cābulis. “Kamēr…” ir daudzu starptautisku konkursu laureāts, konceptuālu un saturiski spilgtu programmu īstenotājs, un Latvijas kultūras dzīve nav iedomājama bez “Kamēr…” īpašās un savdabīgās balss.

Kori 1990. gadā izveidoja tobrīd karjeru tikko iesākušais Māris Sirmais, kurš nu jau daudzus gadus ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas kultūrā, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” ilggadējs vadītājs, Lielās mūzikas balvas vairākkārtējs laureāts, dziesmusvētku virsdiriģents. Viņš vadīja kori līdz 2012. gadam. Māra Sirmā sekotāji bija Lielās mūzikas balvas laureāti Jānis Liepiņš (2012—2018) un Aivis Greters (2018—2022).

Laika gaitā koris “Kamēr…” izkopis raksturīgu dziedāšanas manieri, kas tomēr katra mākslinieciskā vadītāja darbības laikā iegūst īpašas nianses. “Kamēr…” uzskatāms par amatierkori, tomēr darba stils un izteikti augstās prasības attiecībā uz ikviena dziedātāja vokālajām spējām piešķir korim augstas klases profesionalitāti. Kora nosaukumā iekļautā daudzpunkte nozīmē — kamēr esam jauni, tikmēr viss iespējams.

“Kamēr…” logotipa autors ir ģeniālais mākslinieks Ilmārs Blumbergs (1943–2016), kurš veidojis arī dizainu daudziem kora tvartiem.

Korim jaundarbus komponējuši metri Džons Luters Adamss, Līga Celma, Leonīds Desjatņikovs, Gabriels Džeksons, Ēriks Ešenvalds, Gija Kančeli, Raimonds Pauls, Svens Dāvids Sandstrems, Dobrinka Tabakova, Džons Taveners, Raimonds Tiguls, Pēteris Vasks u. c. Kora veidoto programmu skaitā sevišķi izceļas “Pasaules Saules dziesmas” (2008), “Mīlas madrigāli” (2010), “Jersikas Derība” (2010), “Mēness dziesmas” (2012), “Svētā vēja dziedājumi” (2013), Amber Songs (2014), koncertizstāde “Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr” (2018); jaunākos laikos “Viļņu jaunie atspulgi” (2022), “Jauna gaisma” (2023) un “Stihija” (2024).

“Kamēr…” izcīnījis neskaitāmus visaugstākās kvalitātes laurus starptautiskos konkursos, to skaitā ir uzvara Marktoberdorfas koru konkursā Vācijā (1999), trīs Eiropas kordziedāšanas Grand Prix; trīs čempionu tituli un zelta medaļas Pasaules koru olimpiādē Ksjamenā (Ķīna), septiņas uzvaras visu beidzamo dziesmusvētku koru karos. “Kamēr…” trīs reizes saņēmis Lielo mūzikas balvu — par sasniegumiem starptautiskos koru konkursos un Latvijas mūzikas popularizēšanu ārzemēs, par programmu “Latvija — Saules zeme” un par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos ar muzikāli performatīvu piedzīvojumu “Kamēr… upē” (2020). Koris saņēmis arī Latvijas Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu (2019).

Iepazīsti mūs

Mākslinieciskais vadītājs

Jurģis Cābulis

Jurģis Cābulis (1992) ir jauniešu kora Kamēr… mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Rīgas Doma kora skolas jauktā kora mākslinieciskais vadītājs, kā arī diriģēšanas nodaļas vadītājs un Rīgas kamerkora Ave Soldiriģents. Ieguvis bakalaura un maģistra grādus kora diriģēšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Andra Veismaņa un Kaspara Ādamsona vadībā. 2017. gadā apbalvots ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas gada balvu Jaunais mūziķis. Jurģis Cābulis saņēmis augstus apbalvojumus 5. Jāzepa Vītola starptautiskajā koru diriģentu konkursā (2014); Towards Polyphony competition (2014); Juozas Naujalis Starptautiskajā koru diriģentu konkursā (2017) un bijis pusfinālists prestižajai Ērika Ēriksona balvai (2021). 2019. gadā ierakstījis komponista J. Jančevska kora mūzikas albumu “AETERNUM” ar Rīgas Doma kora skolas jaukto kori, izcilās britu klasiskās mūzikas ierakstu kompānijas Hyperion Records vadībā. 2021. gadā Jurģis Cābulis par gada labāko koncertu, AMAO OMI, ieguva visvairāk atzīto Latvijas akadēmiskās mūzikas balvu – Lielo Mūzikas balvu. 2023. gadā Jurģis debitēs Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos kā virsdiriģents.

Diriģents

Patriks Kārlis Stepe

Patriks Kārlis Stepe (1998) pabeidzis Rīgas Doma kora skolas kordiriģēšanas nodaļu Mārtiņa Klišāna klasē un vokālās mūzikas nodaļu Valdas Tračumas klasē. 2024. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie asoc. prof. Andra Veismaņa ieguvis maģistra grādu kordiriģēšanā.

Šobrīd Patriks ir Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs un jauktā kora diriģents, kā arī Cēsu Valsts ģimnāzijas jaukto un meiteņu koru diriģents. Aktīvi piedalījies Eiropas Koru akadēmijas kora projektos. Savas gaitas kā otrais diriģents jauniešu korī Kamēr… uzsācis 2018. gada septembrī.

Diplomands Imanta Kokara 2. starptautiskajā jauno kordiriģentu konkursā. 2024. gadā ieguvis 2. vietu konkursā “Fosco Corti” Itālijā.

Vokālie pedagogi

Jolanta Strikaite-Lapiņa

Ieguvusi maģistra grādu operdziedāšanā Latvijas Mūzikas akadēmijā (prof. A. Garančas, K. Gailītes klase), vokālo meistarību papildinājusi meistarklasēs pie dažādiem pedagogiem un dziedātājiem, tostarp Aksela Everaerta (Nīderlande), Astas Kriksciunaites (Lietuva), Lienes Kinčas, Andžellas Gobas (Latvija). 2013. gada vasarā kļuvusi par Alīdas Vānes starptautiskā konkursa diplomandi. Bijusi dalībniece Nordopera intensīvajā jauno dziedātāju programmā (2013). Iestudējusi lomas operstudijā Figaro (Lolita J. Kalniņa Lolitas brīnumputnā, Leonora P. Hindemita Ilgajā Ziemassvētku mielastā), festivālā Dominante (titulloma O. Respīgi Ēģiptes Marijā), kā arī dažādu muzikālo izrāžu iestudējumos – Saulcerīte (Zelta zirgs), Barbarīna (Figaro kāzas), Bastienna (Bastiens un Bastienna), Marija (Vestsaidas stāsts), Kozete (Les Misèrables). Vokāli instrumentālajos iestudējumos dziedājusi soprāna solo K. Orfa Carmina Burana, Catulli Carmina un sera Džona Tavenera opusā Erosa ikonas, Nāras partiju Imanta Kalniņa oratorijā Dzejnieks un nāra, solo L. Bernsteina Mesā.

Ansis Sauka

Mācījies klavierspēli Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējis vokālo mākslu pie prof. Gurija Antipova un kompozīciju pie prof. Paula Dambja. Bijis Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieks (1985-1987), Latvijas Nacionālās operas solists (1995-1998). Muzicējis arī kamermūzikas jomā, izpildījis J. S. Baha, V. A. Mocarta, F Šūberta, J. Brāmsa mūziku sadarbībā ar pianistu Valdi Janci un citiem dziedoņiem. Veidojis interesantas latviešu mūzikas programmas, kā solists viesojies Vācijā, Francijā, Nīderlandē.

Kompozīcijas jomā pievērsies vokālajai mūzikai. Viņa kordziesmas atskaņojuši daudzi Latvijas kori, to vidū “Dzintars”, Kamēr…, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kā arī vokālā grupa Putni. Mūzika skanējusi Somijā, Islandē, Vācijā, Francijā, Spānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā.

Vokālā pedagoga darbu sācis VAK Latvija un korī Kamēr… 1994. gadā, savukārt no 2006. gada Ansis Sauka ir docētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas dziedāšanas klasē.

Jauno dziedātāju uzņemšana 4. septembrī.

Pieteikties