Koris
Jauniešu koris “Kamēr…” ir koris personība — viens no Latvijas ievērojamākajiem jomas pārstāvjiem. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2022. gada ir Jurģis Cābulis. “Kamēr…” ir daudzu starptautisku konkursu laureāts, konceptuālu un saturiski spilgtu programmu īstenotājs, un Latvijas kultūras dzīve nav iedomājama bez “Kamēr…” īpašās un savdabīgās balss.
Kori 1990. gadā izveidoja tobrīd karjeru tikko iesākušais Māris Sirmais, kurš nu jau daudzus gadus ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas kultūrā, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” ilggadējs vadītājs, Lielās mūzikas balvas vairākkārtējs laureāts, dziesmusvētku virsdiriģents. Viņš vadīja kori līdz 2012. gadam. Māra Sirmā sekotāji bija Lielās mūzikas balvas laureāti Jānis Liepiņš (2012—2018) un Aivis Greters (2018—2022).
Kora otrais diriģents patlaban ir Patriks Stepe, savukārt agrāko gadu otro diriģentu sarakstā ir citstarp Ainārs Rubiķis, Jānis Liepiņš, Aivis Greters. Koristu balsis ilgus gadus vēruši un trenējuši Aina Bajāre un Ansis Sauka. Ainas Bajāres vietā patlaban stājusies Jolanta Strikaite.
Laika gaitā koris “Kamēr…” izkopis raksturīgu dziedāšanas manieri, kas tomēr katra mākslinieciskā vadītāja darbības laikā iegūst īpašas nianses. “Kamēr…” uzskatāms par amatierkori, tomēr darba stils un izteikti augstās prasības attiecībā uz ikviena dziedātāja vokālajām spējām piešķir korim augstas klases profesionalitāti. Kora nosaukumā iekļautā daudzpunkte nozīmē — kamēr esam jauni, tikmēr viss iespējams.
“Kamēr…” logotipa autors ir ģeniālais mākslinieks Ilmārs Blumbergs (1943–2016), kurš veidojis arī dizainu daudziem kora tvartiem.
Iepazīsti mūs
Jurģis Cābulis ir jauniešu kora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2022. gada. Jurģa vadībā koris iestudējis programmas “Viļņu jaunie atspulgi” (2022), “Jauna gaisma” (2023) un “Stihija” (2024). Viņa vadībā “Kamēr…” izveidoja 35 gadu jubilejas programmu ar Haidna oratorijas “Pasaules radīšana” atskaņojumu, galā koncertu un skaņuplates izdošanu ar savu un “Kamēr…” kādreizējo māksliniecisko vadītāju piedalīšanos.
Dziesmusvētku virsdiriģents kopš 2023. gada. Cēsu novada virsdiriģents. Rīgas Doma kora skolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs un Rīgas Doma kora skolas jauktā kora mākslinieciskais vadītājs.
Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2021 par koncertprogrammu “Amao Omi / Bezjēdzīgais karš”.
Jāzepa Vītola 5. Starptautiskajā kordiriģentu konkursā (2014) ieguva trešo vietu un uzvarēja III starptautiskajā Juoza Naujaļa kordiriģentu konkursā Viļņā (2017). 2021. gadā prestižajā Ērika Ēriksona kordiriģentu konkursā iekļuva pusfinālā. 2017. gadā Jurģim piešķīra JVLMA un LMT “Gada balvu jaunajam mūziķim”.
Bijis Rīgas kamerkora Ave Sol diriģents (2013–2024). Kā mākslinieciskais vadītājs īstenojis Rīgas Doma kora skolas 30 gadu jubilejas koncertu (2024). Jurģa Cābuļa vadībā tapis Jēkaba Jančevska mūzikas albums Aeternum, ko 2020. gadā klajā laida viens no ievērojamākajiem skaņu ierakstu namiem Hyperion.
JVLMA ieguvis bakalaura un maģistra grādu kordiriģēšanā Andra Veismaņa un Kaspara Ādamsona vadībā.
Patriks Stepe ir jauniešu kora “Kamēr…” diriģents kopš 2018. gada, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs un jauktā kora diriģents, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktā kora un meiteņu kora diriģents.
Diplomands Imanta Kokara 2. starptautiskajā jauno kordiriģentu konkursā. 2024. gadā ieguvis otro vietu, kora un skatītāju simpātiju balvas konkursā Fosco Corti Itālijā. Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Orfeja auss” eksperts. 2025. gadā iedibinātā Latvijas koru un vokālo ansambļu konkursa “Cēsis” idejas autors un mākslinieciskais vadītājs.
2021. gadā bija diriģents biedrības “Sansusī” un Story Hub producētajā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” filmā un uzvedumā; 2023. gadā diriģēja Dirty Deal Teatro un Story Hub producēto īpašvietas izrāžu “Visi putni skaisti dzied” sēriju.
Absolvējis Rīgas Doma kora skolas kordiriģēšanas nodaļu Mārtiņa Klišāna klasē un vokālās mūzikas nodaļu Valdas Tračumas klasē. 2024. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis maģistra grādu kordiriģēšanā Andra Veismaņa vadībā.
Vokālie pedagogi
Jolanta Strikaite ir jauniešu kora “Kamēr…” vokālā pedagoģe kopš 2016. gada.
Dziedātāja brīvmāksliniece. Repertuārā un darbības laukā: baroks, romantisma mūzika, mūsdienu autoru darbi, operetes, mūzikli un Volta Disneja studijas animācijas filmu latviskojuma ierunāšana.
Iestudējusi vairākas lomas Latvijas Operetes teātrī: Valansjēnu “Jautrajā atraitnē”, Stasiju “Silvā”, Annu Meierovicu filmā un izrādē “Trīs zvaigznes. Zigfrīds”, Ilgu mūziklā “Mežrozīte”.
Dziedājusi solo izvērstas formas darbos ar kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, Ave Sol, LNSO, Liepājas Simfonisko orķestri, Orķestri “Rīga”; opusu sarakstā — Orfa Carmina burana, Tavenera “Erosa ikona”, Mocarta Rekviēms, Baha “Marka pasija” un “Jāņa pasija”, Bernstaina “Mesa”, Imanta Kalniņa oratorija “Dzejnieks un nāra”.
Latvijas Nacionālajā operā dziedājusi Adeli (“Sikspārnis”), Barbarīnu (“Figaro kāzas”) un Paminu (“Mazā burvju flauta”). Festivālā “Dominante” bijusi Leonora Hindemita “Ilgajā Ziemassvētku mielastā” un Marija Respīgi operā “Ēģiptes Marija”.
Jolantas balsij mūziku rakstījis Kārlis Lācis (simfonija “Krustaceļš”, solodziesmas), Jēkabs Nīmanis (oratorija “Pārdaugavas ūdenstornis”, izrāde “Persiešu valodas stundas”), Ansis Sauka (solodziesmas). Dziedātāja regulāri piedalās “Latvijas Koncertu” rīkotajos bērnu mūzikas uzvedumos.
Sadarbībā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un saksofonistu Arti Sīmani pirmatskaņojusi vairākus latviešu komponistu opusus, kas ieskaņoti tvartā “Līdzenuma balss”.
Vokālo mākslu studējusi pie Anitas Garančas un Kristīnes Gailītes, JVLMA ieguvusi maģistra grādu.
Ansis Sauka ir jauniešu kora “Kamēr…” vokālais pedagogs kopš 1994. gada. Kora “Latvija” balss pedagogs kopš 1998. gada, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs kopš 2006. gada — patlaban docents un Dziedāšanas klases vadītājs.
Bijis Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieks (1985–1987) un Latvijas Nacionālās operas solists (1995–1998). Iestudējis kamermūzikas programmas ar pianistu Valdi Janci.
Kompozīcijas jomā pievēršas galvenokārt vokālajai mūzikai. Anša Saukas kordziesmas dziedājuši daudzi Latvijas kori un ansambļi, to skaitā “Dzintars”, “Kamēr…”, “Latvija”, “Putni”.
Kora un solodziesmām Ansis Sauka labprāt izvēlas Imanta Ziedoņa dzeju, toskait dzejoli “Kukainīt, re kā saule spīd”, kas dziesmas veidolā caurvija Jaunā Rīgas teātra izrādi “Ziedonis un Visums”. 2013. gadā klajā nāca CD “Kā eleganta cūku pupa ir mana tauta”, kur Anša Saukas un Imanta Ziedoņa kordziesmas ieskaņojis jauniešu koris “Kamēr…” Jāņa Liepiņa vadībā. Ansis komponējis arī Friča Bārdas, Leonīda Breikša, Ingas Gailes, Omara Haijama, Austras Skujiņas pantus. Viņa solodziesmas dziedājuši Antra Bigača, Sonora Vaice, Miervaldis Jenčs. Cieša bija sadarbība ar pianistu Valdi Janci.
Rīgas Latviešu biedrības biedrs, Gruzijas biedrības “Samšoblo” goda biedrs.
Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Ansis Sauka mācījies klavierspēli, JVLMA studējis vokālo mākslu pie Gurija Antipova un kompozīciju pie Paula Dambja.
